Tuvākajos gados biznesā gaidāmi lieli izaicinājumi, ko ietekmēs gan ekonomiskā situācija, gan uzņēmumu spēja parūpēties par savu iekšējo un ārējo drošību, liecina valsts un uzņēmumu ekspertu komentāri Tet rīkotajā biznesa forumā.
Sagaidāmas arī dramatiskas kiberdrošības un privātuma tendences, kas paredz pat tiešu uzņēmumu vadītāju atbildību datu noplūdes gadījumos. Vienlaikus pārdomāta un veiksmīga digitālā transformācija, prasme apgūt valsts piedāvāto finansējumu 183,5 miljonu EUR apmērā, kā arī ekonomiskās situācijas pārdomāta izvērtēšana ļaus būt sagatavotiem jaunajai biznesa realitātei.
Bez digitālās transformācijas uzņēmumi dodas tikai atpakaļceļā
“Digitālā transformācija nav IT projekts, bet gan priekšnosacījums konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai. Tikai tehnoloģijās balstītam biznesam ir potenciāls nākotnē. Tādēļ uzņēmuma vadībai jāseko līdzi kāda veida infrastruktūra un programmatūras nodrošinājums tiek izmantots uzņēmumā,” norāda Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors. Kā papildu izaicinājums – šobrīd IT infrastruktūras tirgū, tāpat kā citās nozarēs, joprojām vērojama nopietna izejvielu krīze. Serveru komponentes un datortehniku lielākos apjomos nākas gaidīt kā minimums sešus mēnešus. Uzticami sadarbības partneri būs tie, kuri spēj nodrošināt aprīkojumu, kad tas ir nepieciešams, kā arī piegādā drošus mākoņu un citus IT ārpakalpojumus, šī tendence tikai pastiprināsies.
Finansējums uzņēmumu digitālajai transformācijai – 183,5 miljoni EUR
Kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstībai paredzēts piešķirt 1,82 miljardus EUR, kas sadalīti sešās prioritātēs – klimatam un energoefektivitātei – 676,2 miljoni, ekonomikas transformācijai un produktivitātei 196 miljoni, nevienlīdzības mazināšanai 370 miljoni, digitālai transformācijai 365,2 miljoni, veselības nozarei 181,5 miljoni, likuma varas stiprināšanai 37 miljoni EUR. “Digitālajai transformācijai paredzētos līdzekļus plānots investēt caur grantiem un aizdevumiem. Lai Latvijas uzņēmēji paredzētajam finansējumam pieteiktos, vispirms būs jāveic uzņēmuma digitālā brieduma tests, kura mērķis ir noteikt sākotnējo digitālo attīstības pakāpi. Balstoties uz iegūto rezultātu, tiks izstrādāta digitālā attīstības ceļa karte, kuras mērķis ir palīdzēt saprast uz izstrādāt veicamās aktivitātes digitālajai transformācijai. Šī procesa realizācijai uzņēmumiem būs pieejami granti līdz 20 tūkstošiem EUR, un tiem varēs pieteikties jebkuras formas uzņēmumi, sākot no biedrībām un mikrouzņēmumiem, beidzot ar pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām. Ekonomikas ministrijas digitālās transformācijas prioritātei kopā novirzīti 183,5 miljoni EUR, un plānotās programmas varētu būt pieejamas šā gada ceturtajā ceturksnī,” norāda Anita Zimele, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktora vietniece.
Šo grantu piešķiršanā un atbalsta sniegšanā uzņēmējiem plānots izveidot vienotu kontaktu centru – Eiropas Digitālās inovācijas centru (EDIC), kas centralizētā veidā nodos informāciju uzņēmumiem par veicamajiem soļiem un termiņiem, kā arī sniegs konsultācijas, palīdzēs uzņēmumiem noteikt digitālo brieduma pakāpi un noteikt attīstības virzienus. Pieejamās atbalsta programmas būs paredzētas gan uzņēmuma procesu digitalizācijai un produktivitātes veicināšanai, piemēram, atjaunojot un modernizējot esošās ražošanas iekārtas, uzstādot sensorus, ieviešot datu krājējus vai iegādājoties gatavu risinājumu, kas ļautu digitalizēt dažādus uzņēmumu procesus. Atbalsts paredzēts arī uzņēmuma digitālo prasmju attīstībai, digitālās transformācijas veicināšanai, pētniecības projektu īstenošanai, kas veicinātu jaunu, līdz šim tirgū neesošu digitālo produktu un risinājumu izstrādi.
Šobrīd uzņēmējiem klājas samērā labi
“Augošā inflācija, kas pēdējā gada laikā bijusi tik liela kā iepriekšējos 10 gados kopā, mums visiem rada lielas galvassāpes. Taču labā ziņa – uzņēmumiem joprojām klājas samērā labi, cenu kāpuma dēļ ir lieli izdevumi, bet arī ienākumi ir lieli, jo šobrīd uzņēmumiem ir vieglāk pacelt cenas nekā jebkurā brīdī kopš 2007.- 2008. gada. Krievijas loma Baltijas ekonomikā ir samazinājusies. Pasaules notikumu fons rada emocionālo trauksmi un var daudzus mudināt īstenot nogaidošu stratēģiju, neplānot strauju attīstību. Varbūt dažiem tā ir pareiza izvēle, bet es mudinātu padomāt par to vēlreiz. Latvija strauji mainīsies, straujam izejvielu un cenu komponentu kāpumam sekos algu kāpuma vilnis. Latvijas darba tirgus būs skarbas cīņas arēna, kurā izdzīvos tie, kas strauji mainīsies, kāpinot darba ražīgumu. Investīcijas būs nepieciešamas arī, lai pielāgotos augstām enerģijas cenām, mazinot tās patēriņu. Runājot par makro prognozēm, šis gads ekonomikai kopumā būs labāks nekā šķita brīdī, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, šogad IKP pieaugums varētu būt ap 3,5%, eksporta nozaru sniegums 1. pusgadā bijis izcils. Taču pasaules ekonomika bremzējas, vienlaikus mūsu maciņus vēl tikai sasniedz iepriekšējā gada laikā notikušā izejvielu cenu kāpuma atbalss patēriņa cenu indeksā. Tāpēc turpmākie 12 mēneši Latvijas ekonomikā būs diezgan sarežģīts laiks,” stāsta Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nākotnē biznesus ietekmēs revolucionāras kiberdrošības un privātuma tendences
Lai mēs būtu gatavi tuvākai un tālākai nākotnei, mums ir jāņem vērā kiberdrošības un privātuma tendences, kas vēl šobrīd var likties tālas un nesaprotamas. “Aizvien vairāk tiek izsvērtas iespējas atbildību par datu noplūdi likt uz uzņēmumu direktoru un izpilddirektoru pleciem, šobrīd Austrālija jau apsver ieviest šādu likumu, ja datu noplūdi ir bijis preventīvi iespējams novērst. Strauji augošā izspiedējvīrusu (Ransomware) un sadarbības partneru inficēšana (Supply Chain Attacks) visā pasaulē izraisījusi lavīnveida apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieaugumu. Apdrošinātāju reakcijas ir dažādas – daži palielina apdrošināšanas prēmijas, daži ir pilnībā pārtraukuši ar izspiedējvīrusu darbību saistītās atlīdzības. Svarīgs aspekts, kas jāņem vērā uzņēmumiem – jāpievērš īpaša vērība līgumos ietvertajiem izņēmuma gadījumiem. Paralēli tam lēnām sāk parādīties nekontrolējamas likumu izmaiņas – GDPR prasībām atbilstošā ziņošana par datu noplūdi 72 stundu laikā drīz kļūs par greznību. GDPR Dienvidāfrikas versija citu soda sankciju starpā paredz ieslodzījumu pat līdz 10 gadiem cietumsoda par privātuma likuma pārkāpumiem. Vēl vairāki datu un aizsardzības privātuma likumi stāsies spēkā šī gada laikā. Vēl joprojām vājākais ķēdes posms kiberaizsardzībā ir cilvēciskais faktors. Mūsdienu mākslīgā intelekta tehnoloģijas, tādas kā Deep Learning, padara uzbrukumus īpaši efektīvus, perfekti imitējot kāda balsi vai pat balsi ar video ZOOM zvanā. Pasaules Ekonomikas forums lēš, ka deepfake video pieaug par 900% gadā,” komentē Andris Šteinmanis Immuniweb stratēģiskās alianses un partnerību direktors.
Visa foruma ieraksts ir pieejams šeit.
